Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piedzīvojis pazemojošu sakāvi britu parlamenta apakšnamā notikušajā balsojumā par gaidāmā ES referenduma tehniskajām detaļām.
Ar vairāku desmitu viņa vadītās konservatīvo partijas deputātu balsīm noraidīts valdības plāns, kas paredzēja dot amatpersonām neierobežotas iespējas piedalīties kampaņā pirms referenduma. Nedēļas laikā tā ir jau otrā būtiskā eiroskeptiķu uzvara – viena no socioloģiskajām aptaujām liecina, ka pirmo reizi to britu skaits, kuri gatavojas balsot par izstāšanos no ES, pārsniedz savienības piekritēju skaitu.
Reuters atgādina, ka vēl ilgi pirms šā gada maijā notikušajām parlamenta vēlēšanām D. Kamerons solīja – viņa uzvaras gadījumā Lielbritānijā līdz 2017. gada nogalei tiks sarīkots referendums par valsts palikšanu Eiropas Savienībā. Pretēji daudzajām prognozēm, konservatīvie patiešām pēc vēlēšanām spēja izveidot vairākuma valdību, un premjers ķēries pie sava solījuma pildīšanas – naktī uz otrdienu parlamenta apakšnams pēc ilgām debatēm apstiprinājis likumprojektu par referendumu, lai gan tā datums joprojām nav noteikts. Taču, kā uzsver BBC – debates un balsojums parlamentā lieku reizi apstiprinājuši, ka valdošajā partijā vienota viedokļa par palikšanu ES sastāvā nav.
D. Kamerons nav slēpis, ka gatavojas aicināt britus balsot par palikšanu ES – tiesa, pirms tam viņš plānojis no Briseles izkaulēt Lielbritānijai labvēlīgākus nosacījumus. Tomēr, kā uzsver eiroskeptiķi, premjers par to runā nu jau ilgāk nekā gadu, taču nekā taustāma saviem tautiešiem joprojām nav spējis piedāvāt. Gan Briseles amatpersonas, gan ES lielāko valstu Vācijas un Francijas līderi ļoti negatīvi attiecas pret iespēju piedāvāt Lielbritānijai kādus īpašus un izdevīgākus nosacījumus. Tas nozīmētu ES pamata dokumentu grozīšanu, taču, no jauna atverot šos ar lielām pūlēm panāktos līgumus, var gadīties, ka papildu pretimnākšanu pieprasa arī citas valstis.
Lai cik bieži tiktu daudzināta frāze, ka Eiropai Lielbritānija ir vajadzīga, gluži tāpat kā Lielbritānijai Eiropa, politiskie analītiķi īsti netic, ka D. Kameronam izdosies panākt ko vērā ņemamu. «Deputātiem, kuriem pret Eiropu ir samērā skeptiska attieksme, radušās bažas, ka neilgi pirms referenduma tiks paziņots vien par kādām nenozīmīgām kosmētiskām izmaiņām,» raksta AFP, piebilstot, ka D. Kamerons arī tās centīsies pozicionēt kā savu uzvaru un mudināt uz palikšanu ES sastāvā. Turklāt viņš jau atklāti pateicis, ka valdība būšot jāpamet tiem ministriem un valsts sekretāriem, kuri šādam viedoklim nepiekrīt.
Parlamentam piedāvātajā likumā par referenduma organizēšanas tehniskajiem aspektiem bija iestrādāta arī norma, kas paredzēja atteikties no allaž izmantotās prakses – beidzamā mēneša laikā pirms balsojuma (vai tās būtu vēlēšanas vai referendums) amatpersonām aizliegts izmantot savus resursus līdzdalībai kampaņā. Praksē šis princips (purdah jeb priekškars) izpaužas tādējādi, ka amatpersonām aizliegts veikt darbības vai nākt klajā ar paziņojumiem, kas tieši var ietekmēt balsojuma iznākumu. Valdība gan apgalvoja, ka šajā gadījumā nepieciešams izņēmums, argumentējot to ar bažām, ka aizliegums paralizēs Lielbritānijas un ES sadarbību dienās pirms referenduma. Taču 37 eiroskeptiski noskaņotie konservatīvo partijas deputāti, kuri bažījas, ka valdība pārāk aktīvi iesaistīties kampaņā ES piekritēju pusē, apvienojot spēkus ar opozīciju, panākusi ierosinājuma noraidīšanu. «Ministri vēlējās izmantot savus birojus priekšvēlēšanu kampaņas braucienu organizēšanai, viņi vēlējās tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai veiktu aģitāciju,» uzstājoties parlamenta debatēs, sacījis konservatīvo dumpinieku līderis Bernards Dženkins. Viņš uzsvēris, ka tas nav pieļaujams, jo vairāk tāpēc, ka pašā partijā domas par to, atbalstīt vai neatbalstīt palikšanu ES sastāvā, dalās. B. Dženkins uzsvēris, ka tagad referendums būs godīgāks, kam piekritis arī viņa partijas biedrs Ouens Patersons, norādot, ka valdības iesaistīšanās aģitācijā var vedināt daudzus vēlētājus uz domām, ka abām kampaņā iesaistītajām nometnēm nav vienlīdzīgas iespējas. Papildus tam opozīcijai izdevies panākt, ka referenduma datums tiks izsludināts vismaz četrus mēnešus pirms tā norises dienas.
Tagad likumprojekts nodots apspriešanai Lordu palātā. Tikmēr Mail On Sunday svētdien publicētas socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka jau 43% Lielbritānijas iedzīvotāju ir gatavi balsot par valsts izstāšanos no ES, bet par eirooptimistiem uzskatāmi vien 40% iedzīvotāju. Britu mediji uzsver, ka uz sabiedrību lielu iespaidu atstājis pašlaik Eiropā valdošais haoss ar nelegālajiem imigrantiem. Lai gan Lielbritānija nav Šengenas zonā, turklāt tā nav pakļauta Eiropas Komisijas rosinātajām bēgļu uzņemšanas kvotām, no šīs problēmas britiem tāpat nenorobežoties – daudzi atminas, kā vasaras atvaļinājumu ceļojumu kulminācijas dienās braucienu plānus regulāri koriģēja bēgļi, kuri no Francijas pilsētas Kalē centās nokļūt Lielbritānijas Duvrā, paralizējot gan Eirotuneļa, gan prāmju satiksmi.
