25.oktobrī Kazahstānas pilsoņi svinēja galvenos valsts svētkus - Republikas dienu. Kazahstānai šis datums simbolizē jaunu vēsturisku attīstības posmu, uz kuru Kazahstānas tauta ir virzījusies daudzus gadus cauri grūtiem pārbaudījumiem un likstām, kāpumiem un sasniegumiem.
1990. gadā pieņemtā deklarācija par valsts suverenitāti pavēra ceļu Kazahstānai patiesas neatkarības iegūšanai. Kazahstānas iedzīvotāji ir izdarījuši savu izvēli, stingri paziņojot par gatavību patstāvīgi izlemt savas valsts likteni un noteikt tās attīstības ceļu. Kazahstānas tautas tieksmes ir piepildījušās - pasaules kartē parādījusies jauna valsts ar lielu mantojumu un spožām perspektīvām.
Kazahstāna ir izvēlējusies demokrātisku valsts attīstības vektoru, kura augstākās vērtības ir cilvēks, viņa dzīvība, tiesības un brīvības. Galvenais valsts pastāvēšanas nosacījums bija miera un stabilitātes saglabāšana uz Kazahstānas zemes, daudznacionālo cilvēku vienotība. Lai vēl vairāk stiprinātu demokrātisko sistēmu, Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs uzsāka liela mēroga politiskās reformas. Valsts Satversmē tika veikti grozījumi, kuru mērķis bija palielināt likumdevēja un civilinstitūciju lomu. Valdība ir kļuvusi atbildīgāka un tās darbība caurskatāmāka. Proporcionālā vairākuma vēlēšanu modelis tika ieviests, lai nodrošinātu neatkarīgo kandidātu dalību vēlēšanās un politisko ideju un viedokļu daudzveidību.
Kopš neatkarības iegūšanas Kazahstāna ir guvusi ievērojamus ekonomiskos panākumus. Valsts, kurai ir milzīgas naftas, gāzes, minerālu un metālu rezerves, ir efektīvi izmantojusi savus dabas resursus. Ieņēmumi no izejvielu eksporta tika izmantoti infrastruktūras attīstībai, ekonomikas dažādošanai, tostarp zināšanu ietilpīgu inovatīvu nozaru izveidei. Vienlaikus ekonomiskās politikas galvenā pamatnostādne ir iedzīvotāju sociālās labklājības un dzīves kvalitātes uzlabošana. Šim nolūkam tiek īstenotas daudzas sociālās programmas, tostarp par mājokļa, izglītības un medicīniskās aprūpes pieejamību. Sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām ir pieejami daudzi pabalsti.
Vissvarīgākais notikums Kazahstānai bija galvaspilsētas pārcelšana uz Astanu 1997. gadā. Tagad šī lēmuma stratēģiskais un dziļi aprēķinātais nodoms ir skaidrs visiem. Šodien Astana ir kļuvusi par oficiālu, biznesa un kultūras centru, jaunu spēcīgas ekonomiskās izaugsmes punktu. Šajā ziņā unikālu lomu spēlē Astanas Starptautiskais finanšu centrs, kas darbojas pēc Lielbritānijas tiesību principiem, kas ir ārvalstu investīciju saglabāšanas un piesaistes garants.
Kazahstāna ar to neapstājas, nosakot sev jaunus attīstības horizontus. Savā uzrunā tautai 2023. gada 1. septembrī Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs ierosināja papildu ekonomiskās reformas, lai veicinātu godīgumu, iekļautību un pragmatismu. Viņš iezīmēja mērķus dažādot ekonomiku, stiprināt rūpniecību un panākt stabilu ekonomikas izaugsmi 6-7 procentu apmērā. Valsts jaunais ekonomikas plāns sniedz skaidru vīziju par valsts attīstību turpmākajos gados un būs nozīmīgs reģionālajai attīstībai un sadarbībai. Iedvesmojoties no Taisnīgās Kazahstānas vīzijas, šo ekonomisko pārveidojumu mērķis ir palīdzēt izveidot līdzsvarotāku, ilgtspējīgāku un globāli integrētāku ekonomiku.
Kazahstāna ir ieguvusi atzinību un autoritāti starptautiskajā arēnā. Viņš ir aktīvs miera stiprināšanas un globālās un reģionālās drošības nodrošināšanas procesu atbalstītājs un dalībnieks. Viņš kļuva par vienu no pasaules līderiem pretkodolenerģijas kustībā un atomenerģijas izmantošanā tikai miermīlīgiem mērķiem. Ar savu piemēru - Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona slēgšanu un lielākā kodolarsenāla atmešanu - Kazahstāna demonstrēja atbildību un vēlmi strādāt kopā nākamo paaudžu labā.
1992. gadā Kazahstāna izvirzīja iniciatīvu sasaukt konferenci par mijiedarbības un uzticības veidošanas pasākumiem Āzijā. Šī nozīmīgākā starptautiskā platforma, kuras mērķis ir veicināt mieru, stabilitāti un sadarbību Āzijas reģionā, ir saņēmusi starptautisku atzinību un cieņu. Kazahstāna veicina reģionālo sadarbību, spēlējot nozīmīgu lomu tādās platformās kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Šanhajas sadarbības organizācija. Veidojot pozitīvas diplomātiskās attiecības ar visām pasaules lielvarām, Kazahstāna darbojas kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem, piedāvājot harmonisku līdzāspastāvēšanu starp valstīm bieži sašķeltajā pasaulē.
Savā runā Republikas dienas svinību priekšvakarā Kazahstānas Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs atzīmēja, ka “Panākt suverenitāti nav viegli, bet saglabāt to ir vēl grūtāk. Valsts neatkarība ir vissvarīgākā, un tās stiprināšana ir visas tautas atbildība. Mums katru dienu ir jāaizstāv sava suverenitāte ar nenogurstošu darbu un nelokāmu vienotību. Pats galvenais, mums valstī jāsaglabā miers un stabilitāte, bez kā visi pārējie centieni ir veltīgi.”
