Daudzi suņu īpašnieki uzskata, ka viņu mājdzīvnieki saprot un reaģē ne tikai uz tādām komandām kā "sēdi" un "stāvi", bet arī uz vārdiem, kas attiecas uz viņu iecienītākajiem objektiem. Piemēram, komanda “atnes man savu bumbu” bieži novedīs pie tieši tā.
Taču zinātnei ir bijušas grūtības noteikt, vai suņi un citi dzīvnieki patiesi aktivizē attēlus savos prātos, dzirdot objekta nosaukumu, kas liecina par dziļāku valodas izpratni, līdzīgi kā cilvēkiem.
Jaunā pētījumā Ungārijā atklāts, ka suņi var ne tikai reaģēt uz komandām, piemēram, “prasi”, bet arī iemācīties saistīt vārdus ar konkrētiem objektiem, veidojot valodas saikni, ko sauc par atsauces izpratni.
Recenzētais pētījums piektdien tika publicēts zinātnes žurnālā "Current Biology". Tajā piedalījās 18 suņi un izmantota neinvazīva procedūra, lietojot elektrodus, kas piestiprināti suņu galvām, lai izmērītu smadzeņu darbību un reģistrētu smadzeņu viļņus.
Suņu īpašnieki, kas piedalījās pētījumā, atskaņoja audio klipu, kurā viņi nosauc sava suņa rotaļlietas nosaukumu, piemēram, “bumba” vai “frisbijs", un pēc tam parādīja sunim kādu priekšmetu. Pētnieki mērīja suņu smadzeņu darbību, kad objekts ierakstā sakrita ar objektu, kas tika parādīts un arī tad, kad tas atšķīrās.
"Mēs gaidījām, ka, ja suns patiešām saprot objekta nosaukuma nozīmi, tas sagaidīs šo objektu. Un, ja īpašnieks parādīs citu, smadzenēs būs tā saucamā pārsteiguma reakcija,” sacīja viena no pētījuma līdzautorēm Mariana Borosa. "Un tas bija tieši tas, ko mēs novērojām."
Kognitīvās neirozinātnes pētniece Lilla Magjari teica, ka, lai gan ir pierādīts, ka citiem dzīvniekiem ir zināma valodas izpratne, šie dzīvnieki parasti ir augsti apmācīti, lai to izdarītu.
Suņiem, viņa teica, atklājumi liecina, ka šādas spējas ir iedzimtas un tiem nav nepieciešama īpaša apmācība vai talants.
