Piedāvājam pilnu tulkojumu no intervijas portālā Championat.com, kurā nu jau bijušais Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs vēlreiz komentēja savu aiziešanu. Beresņevs uzsvēra, ka joprojām nav saņēmis darba līgumā paredzēto atalgojumu, un paziņoja, ka vairs strādāt kopā ar Lipmanu nevēlas.
Kādēļ pametāt Latvijas izlases galvenā trenera amatu?
- Neaizbēgu no izlases. Un tas arī nav demaršs, kā saka mūsu prezidents. Netika izpildīti līguma nosacījumi. 23. datumā biju hokeja federācijas valdes sēdē un tās biedrus informēju, ka netiek pildīts darba līgums. Daudz pretenziju pret Kirovu Lipmanu. Viņš pastāvīgi apvaino, pazemo un manā virzienā izsaka kaut kādus apvainojumus. Tas viss nav patīkami. Tāpēc pateicu, ka par brīvprātīgo nestrādāšu. Algu par trim mēnešiem tā arī nesaņēmu.
Tātad jums vēl bija spēkā esošs līgums?
- Protams. Es to parakstīju, rēķinoties, ka man ir jāpaliek elites grupā Maskavā un jāuzvar olimpiskais kvalifikācijas turnīrs. Ja uzvarētu kvalifikācijā, tad līgums automātiski pagarinātos par diviem gadiem. Tādi bija nosacījumi. Pēc pasaules čempionāta man pārstāja maksāt algu. Gaidīju, biju pacietīgs. Lipmana kungam patīk sacīt, ka gadās kavēšanās. Jau esmu ar to saskāries, bet mūsu cienījamais prezidents - diez vai. Atkārtošu - esmu bijis tādās situācijās. No savas puses neveicu nekādus asus pavērsienus, centos atrast variantus, kā atrisināt šo jautājumu. Beigās sapratu, ka nekādus jautājumus nerisinās. 25. datumā iesniedzu atlūgumu.
Lipmans teica: "Beresņevs nobijās. Kolīdz uzzināja, ka vāciešiem sastāvā ir septiņi NHl spēlētāji, tā arī sākās visas šīs lietas." Kā komentēsiet šos izteikumus?
- Kādi ir fakti? Varu tos nosaukt. Pirms turnīra sākuma prezidents sniedza interviju, kurā teica, ka, ja Latvijas izlase kvalifikācijā neieņems pirmo vietu, tad tā nebūs nekāda nelaime. Rodas jautājums, kurš nobijās, ja viņš pats sāk runāt par tādām lietām. Cilvēks, kuram ir jāsapņo par uzvaru un pirmo vietu. Cilvēks, kuram ir jāmotivē visi, sākot ar apkalpojošo personālu un beidzot ar spēlētājiem. Bet viņš pamanās mani apvainot gļēvulībā. Lipmanam ir divas plates. Viena par to, ka es nobijos. Otra par to, ka augstākajā divīzijā esam jau 20 gadus. Bet kas 20 gados ir izdarīts? Paskatieties uz mūsu izlasi! Ja paņem vēsturi, tad agrāk ar vāciešiem spēlējām 8:0, 5:0. Ar tiem pašiem dāņiem, norvēģiem. Mēs bijām stiprāki! Bet kas ir tagad? Latvijas hokeja attīstībai nekas netiek darīts. Mēs jau atpaliekam no nosauktajām izlasēm.
"Cilvēks dzīvo Latvijā un nemīl savu valsti. Maina valsts intereses pret savu mēnešalgu." Vēl viens Lipmana izteikums. Sanāk, ka viņš šaubās par jūsu patriotismu.
- Tas ir smieklīgi. Vieni vienīgi meli. Neticu nevienam vārdam. Viņš paziņo presē, ka man ir nomaksāti visi rēķini. Līdz šim nekas nav nomaksāts. Saka, ka prēmijas tiek maksātas. Bet vairākiem spēlētājiem joprojām nekā nav. Par treneru štābu un apkalpojošo personālu vispār nerunāju. Tur naudas nav nekādas. Bet Lipmans no tribīnes oficiāli paziņo, ka viss ir kārtībā. Tas nav glīti. Cilvēks ieņem tādu amatu un pastāvīgi melo. Pārmet man kaut kādas lietas, bet pasaules čempionātam Maskavā gatavojāmies ļoti grūtā situācijā. Es to pārdzīvoju.
Izlasē patiešām bija šausmīgi apstākļi? Jo visi joprojām atminas Kaspara Daugaviņa stāstīto par to, ka latviešu hokejisti dzīvo kā bomži un redz peles.
- Man puišu ir žēl, teikšu godīgi. Tāpēc, ka viņi runā patiesību. Viņiem ir sakrājies. Izstāstīšu jums faktu. Ir hokejists Jānis Sprukts. Ar viņu kā treneris vienojos, ka viņš brauks uz Maskavu, palīdzēs izlasei, jo problēmas ar centra uzbrucējiem mums nav pirmo gadu. Gribēju viņu redzēt komandas rindās. Turklāt, ka iepriekšējā čempionātā viņš spēlēja. Diemžēl prezidenta kungs nesamaksāja viņam prēmiju. It kā Jānis Prāgā slikti nospēlēja. Dabiski, cilvēks atteicās spēlēt izlasē. Tas pats, kad runā par skrienošām žurkām. 20 gadu laikā, par kuriem Lipmanam patīk atkārtot, federācijai nav parādījusies sava bāze, laba izlases ģērbtuve. Pirmajai komandai, junioru, jauniešu. Paldies "Dinamo" prezidentam Jurim Savickim, kurš atļāva izmantot dinamiešu ģērbtuvi. Tā mūs izglāba, tajā ir izveidoti visi apstākļi pēc KHL prasībām, ļoti pieklājīga ģērbtuve. Bet, ja viņš mums būtu atteicis, tad treniņu procesu būtu aizvadījuši kā bomži.
Šā gada pasaules čempionātā bija problēmas?
- Pateikšu vēl vienu faktu. Pasaules čempionātā komanda ieradās dažādās jakās, jūs taču mūs redzējāt. Latvijas pirmā izlase! Uzdodu jautājumu, bet man nevar atbildēt. Tas taču ir tēls, noskaņojums, spēlētāju motivācija. Bet mums sanāk, ka kolektīvs nav viens vesels. Prezidents uzskata, ka kādam var maksāt, bet kādam - ne. Hokejs ir komandas spēle. Kaut nedaudz jāizkrīt vienam posmam, lai filosofija būtu sagrauta. Pamēģini tādā situācijā sasniegt rezultātu! Laikam Lipmans to nesaprot vai negrib saprast.
Tik smagos apstākļos septīto vietu apakšgrupā un vietas saglabāšanu elitē var saukt par panākumu?
- Mēs varējām nostartēt labāk. Mums bija situācijas, kad nedaudz pietrūka veiksmes, sportiskās laimes. Atskaitījos federācijas valdei un pievērsu uzmanību, ka komanda bija labi gatava. Arī treneru štābs bija labs. Ieguldījām daudz spēku, komanda parādīja labu hokeju. Jā, ieņēmām zemu vietu, bet pati kolektīva kvalitāte bija labā līmenī. Kad parakstīju līgumu ar federāciju, man teica, ka pamatuzdevums ir palikt divīzijā. Man līgumā nav punkta, ka ir jāieņem desmitā vieta. To viņi valdē tā izlēma, ka ir jāpaskaidro tautai un presei par šādu uzdevumu. Kaut gan valdes vairākums atbalstīja šo domu. Šajā situācijā labs rezultāts būs vietas saglabāšana elitē. Ja tiekam augstāk - vispār lieliski.
Leonīd, Latvijas hokejam ir perspektīvas un nākotne?
- Perspektīvas ir ļoti labas, bet ir jāstrādā ar jaunatni. Ir tāds lielisks treneris Ēvalds Grabovskis. Savā laikā viņš gribēja attīstīt otro izlasi, bet Lipmana kungs uzskatīja, ka tas ir pārāk dārgi. Bet kā gatavot jaunatni? Uzreiz no junioru izlases laist uz pieaugušo? Līdz pat šim brīdim šādas izlases nav. Bet mūsu valstī un ar mūsu iekšējo čempionātu hokeja federācijai ir nepieciešams kaut ko iesākt starptautiskā lauciņā. Varam to izlasi nosaukt, kā vien vēlamies: olimpiskā, otrā. Bet svarīgi, lai mēs strādātu ar tuvākajām rezervēm. Gadās pārtraukumi, starptautiskie turnīri. Jā, naudu neizsniedz. Tā saprotu, ka ar Lipmanu šeit vienkārši neviens nevēlas strādāt, jo viņš visus pastāvīgi piemāna. Zinu gadījumus, kad cilvēkus atlaida no darba, jo viņi sadarbojās ar federāciju. Bet federācija neapmaksāja rēķinus par ēdināšanu, autobusiem, vēl kaut ko.
Kādas būs jūsu tālākās darbības, turpināsiet trenera karjeru?
- Vienmēr esmu atvērts savam mīļotajam darbam, ar kuru nodarbojos kopš 1993. gada. Ir noteikti panākumi, nevar teikt, ka neko neesmu sasniedzis. Sapnis ir iet tālāk. Ar lielāko prieku izskatīšu piedāvājumus. Domāju, tādi būs, kaut gan Kirovs saka, ka vairs nekur darbu nedabūšu. Pie viņa - jā. Ar viņu vairs nekad negrasos strādāt kopā. Citi vadītāji gan var pievērst uzmanību manai kandidatūrai. Starp citu, federācijas valde šobrīd nav pilnā sastāvā. Nesen dzirdēju Helmuta Baldera sacīto. Viņš sniedza interviju, agrāk bija valdē. Ziniet, kādu formulējumu viņš pateica? Viņš teica, ka šajā bardakā piedalīties negrib. Arī mūsu valsts bijušais prezidents Guntis Ulmanis bija valdē, bet uzrakstīja iesniegumu. Par ko tas liecina? Par sliktām domām.
