Ik dienu no Valsts policijas mediji saņem ziņas par to, cik ceļu satiksmes negadījumi reģistrēti, cietuši cilvēki, bet tā īpaši nelielās ar Ceļu policijas panākumiem to autovadītāju sodīšanā, kam nav bijušas derīgas medicīniskās izziņas. To pēdējā laikā ir ne mazums.
Uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ārstu medicīnisko komisiju šoferīši, kam atņemtas tiesības uz laiku, kamēr viņi atjaunos medicīnisko izziņu, nāk bariem. Dzirdēti stāsti par to, ka autovadītāji tiek apturēti nevis par kādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, bet tieši izziņas neesamības dēļ, ko ceļu policisti var konstatēt datu bāzē. Tas liek domāt par mērķtiecīgām medībām, lai gan policija to noliedz. Vai, sodot autovadītājus par derīgu medicīnisko izziņu neesamību, Ceļu policija aizstāj fotoradaru trūkumu, kas pirms pāris gadiem dāsni pildīja valsts budžetu un privātā uzņēmēja kabatas?
Ceļu satiksmes likums skaidri pasaka, ka tiesības bez medicīniskās izziņas nav derīgas. Protams, likums paliek likums un tā nezināšana vai aizmiršana neatbrīvo no atbildības. Turklāt prasība šoferīšiem būt normālā veselības stāvoklī ir absolūti pamatota. Bet jautājums, vai būt veselam un būt derīgai medicīniskajai izziņai ir viens un tas pats, un vai par daudzu piemirstās izziņas neesamību 40 eiro naudas sods, atņemta vadītāja apliecība un liegums turpināt vadīt auto pat metru no apturēšanas vietas ir samērīgs sods? Drīzāk pirmajā reizē būtu izsakāms brīdinājums, otrajā – sods. Tagadējās aktivitātes vairāk izskatās pēc kalpošanas likuma burtam, formālisma un naudas kāšanas. Jo īpaši tāpēc, ka nav konstatāciju par to, ka vairākas avārijas būtu izraisījuši autovadītāji, kam nav derīgas medicīniskās izziņas. Policijas pārstāvji gan teic, ka kādus negadījumus izraisījušajiem, iespējams, bijušas veselības problēmas. Bet tās tikpat labi var būt arī tiem, kam ir šīs izziņas!
Ceļu policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biro ja pārstāvis nesen Latvijas Radio policistu bardzību argumentēja ar to, ka attiecībā uz cilvēka veselības stāvokli nav starpstadiju, ir vai nu melns, vai balts, vai nu viņš drīkst braukt, vai nē, un policists nav dakteris – nevar novērtēt personas stāvokli un spēju vadīt automašīnu. Bet nav jau arī tā, ka, tikko beidzas medicīniskās izziņas termiņš, tā cilvēks ir «melns» – tik slims, ka nevar vadīt spēkratu. Un otrādi – izziņas esamība negarantē, ka cilvēkam tiešām ar veselību viss kārtībā. Neesam jau pašnāvnieki un nesēžamies pie stūres slimi tikai tāpēc, ka ir izziņa. Turklāt vairums šīs izziņas vienkārši nopērk – agrāk par 20 latiem, tagad – ap 30 eiro samaksā ģimenes vai citam ārstam, un izziņa gatava bez atrādīšanās entajiem ārstiem. Vairāk šim jautājumam vajadzētu pievērst uzmanību, jo īpaši attiecībā uz tiem, kam ir nosliece uz alkoholismu. Ik dienu Ceļu policija aiztur pāris autovadītājus reibumā (un jautājums vēl, cik neaiztur), daudzi no tiem nav nekādās atkarību uzskaitēs. Te derētu padomāt par datu ievākšanu no atskurbtuvēm, slimnīcām, kurās cilvēki nonāk ar alkohola un narkotisko vielu izraisītām problēmām. Šāda atzīme un iekļaušana riska kategorijā varbūt liktu arī jauniešiem padomāt par to, vai ir vērts «pamēģināt», riskējot vēlāk neiegūt vai zaudēt tiesības vadīt auto, vienlaikus citi satiksmes dalībnieki tiktu pasargāti no potenciāla satiksmes negadījumu izraisītāja.
No valstī esošajām derīgajām 846 000 vadītāja apliecībām tikai 725 000 ir derīgas medicīniskās izziņas. Tas gan nenozīmē, ka
121 tūkstotis braukā bez derīgām izziņām – te jāatrēķina prāvais emigrējušo skaits. Lai vai kā – problēma ir aktuāla, bet piekoptā sodīšanas metode – neadekvāta un šauri vērsta un lieku reizi apliecina valsts birokrātisko pieeju. Līdzīgi kā ar stacionārajiem fotoradariem, kuri tika uzstādīti un darbināti kā naudas slauktuves – ar pārcentīgu sodīšanu riskē sabojāt sistēmas uzlabošanu un zaudēt pēdējās sabiedrības cieņas paliekas pret valsts varas nesējiem. Žēl, jo vismaz CSDD savu darbiņu ir paveikusi – izveidojusi ērti lietojamu elektronisko reģistru, kur ikviens var pārbaudīt savas izziņas derīguma termiņu un citus datus, veikusi virkni informatīvo kampaņu, cenšoties uzlabot satiksmes drošību.
