Portālā Delfi (1.11.2016.) publicēta plaša žurnālistes Danutes Tomsones intervija ar bijušo VID ģenerāldirektora vietnieku Kasparu Čerņecki. Intervijai dots intriģējošs virsraksts Gļēvā ministre, nomelnošana, bosings – Čerņeckis atklāti par VID notiekošo. Diemžēl par notiekošo VID no Čerņecka teiktā var izlobīt pavisam nedaudz, toties intervija lieliski raksturo viņu pašu.
Manuprāt, labs ierēdnis ir tāds, kurš prot precīzi formulēt uzdevumu, tikpat precīzi aprakstīt tā izpildes gaitu un sasniegtos rezultātus. Tāds, kurš operē ar faktiem un dokumentiem. Savukārt slikts ierēdnis ir tāds, kurš runā vispārīgās frāzēs, argumentē nevis ar faktiem un dokumentiem, bet gan īpašības vārdiem un epitetiem.
Pēc šiem kritērijiem centīsimies izvērtēt minēto Čerņecka interviju. Žurnālistei tiek uzrādīts viens dokuments - finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas 17. oktobra vēstule, kurā pamatots, kāpēc Čerņeckis, saglabājot esošo algu un sociālās garantijas, tiek aizrotēts uz citu amatu. Šī vēstule, pēc Čerņecka domām, liecinot par ministres gļēvumu, jo viņa baidoties iet uz tiesu. Kāda vēstulei saistība ar tiesu, Čerņeckis nepaskaidro. Varbūt bez šīs vēstules viņš varētu tiesā mēģināt pierādīt, ka aizrotēts nepamatoti, taču vēstule visu saliek pa plauktiņiem un Čerņeckis sapratis, ka nav jēgas tiesāties? Ja tā, tad kur te gļēvums? Vienkārši ikdienišķa birokrātiskā procedūra. Interesanti, ka šajā vēstulē cita starpā rakstīts, ka Čerņeckis saņem piemaksu par Finanšu policijas ģenerāļa pakāpi, kas, spriežot pēc šīs intervijas, neko labu par sistēmu neliecina.
Par finanšu ministri viņš saka: «Patiesībā, es domāju, ka viņa pati lēmumus nepieņem, aiz viņas stāv cilvēki, kurus sabiedrība nezina, aiz viņas stāv PR cilvēki, kas viņai uz lapiņas uzraksta priekšā, ko viņa arī norunā.» Uz jautājumu, kas ir tie cilvēki, «kurus sabiedrība nezina», atbilde skan: «Nevaru pateikt, konkrēti kuri, bet man ir pilnīgi skaidrs...» Konkrētība tiek aizvietota ar emocionāli ietonētām frāzēm: «Pētersone jau tik tālu nolaidās», «mērkaķa ātrumā skrēja pa galvu, pa kaklu», «locījās kā zutis», «savā histērijā un panikā atskrien», «saprata, ka viņu izlidinās». Čerņeckis piesauc «padsmit pozīciju», «entos gadus», «vienu no lielākām krāpšanām», «entos desmitus miljonu», taču netiek minēta neviena konkrēta lieta, neviens dokuments, netiek nosaukti uzvārdi. Ja tā tika strādāts, tad nav brīnums, ka no šāda «darba» nebija arī rezultātu.
Čerņeckis klāj vaļā: «Un tad par iemesliem un pasūtītājiem. Es varu uzskaitīt no 2010., 2011. gada, kad es vadīju FP (Finanšu policiju), līdz brīdim, kad vēl manā pārraudzībā FP bija, padsmit krimināllietu, padsmit grupējumu, kas ir atklāti, kur naudas maisi ir desmitiem un simtiem miljonos mērāmi, kur jebkurš no viņiem varēja būt pasūtītājs.» Varētu domāt - šis ir Čerņecka zvaigžņu brīdis. Tūlīt tiks nosauktas pat ne visas padsmit krimināllietas, ne visi atklātie padsmit grupējumi, bet tā viena, kur tie atklātie «simtiem miljonos mērāmi». Ar to pilnīgi pietiktu, lai izgaistu bažas, ka Čerņeckis ģenerāļa pakāpi ieguvis nepelnīti. Taču nekas konkrēts bez šiem «padsmit», «simtiem miljonu» nosaukts netiek. Tukšas frāzes.
Tiesa, pilnīgi bez uzvārdiem Čerņeckis neiztiek, taču šie uzvārdi Latvijā ir tik mitoloģizēti, ka ar tiem (varbūtības izteiksmē) var jebkuru nekonkrētības spraugu aizdrīvēt: «Tas var būt Lembergs, tas var būt Martinsons, tas var būt Sprūds, tas var būt Gulami.»
Čerņeckis turpina «peldēt» savā stilā: «Es varētu nosaukt vēl vismaz piecas un vairāk krimināllietu, kas ir pabeigtas vai kuras bija jāpabeidz šogad. Par Saeimas deputātiem, kuri ir notiesāti vai aizdomās turamie, par viņu radiniekiem.» Kāpēc piecas? Pietiktu ar vienu. Kurš Saeimas deputāts ir notiesāts? Kurš aizdomās turams? Lieki teikt, ka nekas konkrēts netiek nosaukts, atkal vispārīgas frāzes.
Čerņeckis pauž nožēlu, ka viņa aizrotēšanas dēļ «visas šīs skaļās lietas (kuras visas?) būtu kriminālvajāšanai ar organizatoriem, ar naudas maisiem. Ar visiem arestiem, tur ir miljonu aresti naudas izteiksmē... tuvākajos gados vairāk nebūs... Nav cilvēku, kas spēj tādu lietu atšķetināt». Varbūt Čerņeckim taisnība un VID nav cilvēku, kas spēj kaut ko atšķetināt, taču, spriežot pēc minētās intervijas, diez vai pats Čerņeckis spēj kaut ko atšķetināt, jo viņa argumentācijas līmenis - «visās šajās padsmit lietās, kur es jau nosaucu uzvārdus» - atbilst nevis ģenerāļa, bet gan tukšmuldētāja pakāpei.
