No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielinās par 40 eiro?
Progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu plānots ieviest vien ar 2016.gadu. Kopumā atbalstot apņemšanos uzlabot ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanu Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas. Atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai.
Kādas sekas tas var radīt. Izsakot skaitļos, 2014.gadā darba devējam viens strādājošais ar minimālo algu izmaksā 395,49 eiro mēnesī (320 eiro x 23,59% = 75,49 eiro + 320 eiro = 395,49) Savukārt 2015.gadā tas būs jau 444,92 eiro (360 eiro x 23,59% = 84,92 eiro + 360 eiro = 444,92). Tādējādi izmaksu pieaugums uz vienu strādājošo būs 49,43 eiro. Tas nozīmē, ka mazajiem veikaliem jāpalielina piecenojums par 30% pret pašreizējo, jāsadārdzina preces un pakalpojumi par vismaz 10 procentiem. Savukārt lielos tīklus tas neietekmē (algas vidējās un, tātad, nemainās), un tie „berzē rokas” priekā par mazo konkurentu iznīdēšanu. Visnegatīvāk izmaiņas ietekmēs tieši mazos reģionālos uzņēmumus, kas spiesti izdzīvošanas dēļ aprobežoties ar oficiāli noteikto minimālo algu saviem darbiniekiem. Mazumtirdzniecībā minimālo algu saņem 70% strādājošo un nebūt nevar apgalvot, ka visi viņi ir ēnu ekonomikas upuri vai atbalstītāji. Arī Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā līdz ar minimālās algas paaugstināšanu būs apdraudēta mazo uzņēmumu pastāvēšana.
Tādēļ Latvijas Tirgotāju asociācija aicina iestāties par neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālāku pielikumu pie algas zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Ja netiks piemērots kompensācijas mehānisms, tad valsts iznīcinās vairākus tūkstošus uzņēmumu, pasliktinās budžeta ieņēmumus, izskaužot darba vietas. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) š.g. 17.novembrī LTA prezentētajiem datiem Latvija piecu krīzes gadu laikā (2008. - 2013.) pazaudējusi 15% darba vietu, trakāk bija tikai Grieķijā - 25%. Kāpēc Latvijai jāiet lejupslīdes ceļš?
