Laikā, kad bruka Parex banka, Latvijas finanšu dižgari no tribīnes paziņoja vēsturisko lēmumu – likvidējot Parex banku, izmaksas būs 300 miljoni latu un tāpēc lētāk ir samaksāt visus Parex bankas parādus.
Taču, lai nomaksātu visus Kargina un Krasovicka sataisītos parādus visā plašajā pasaulē, bija nepieciešams gandrīz viens miljards latu nodokļu maksātāju naudas. 2008. gada loģika bija vienkārša: lai nemaksātu 300 miljonus, lētāk ir samaksāt vienu miljardu latu un bankas bankrota vietā novest līdz bankrota slieksnim Latvijas valsti.
2011. gadā, likvidējot Krājbanku, jau bija cita loģika. Tika paziņots, ka, lai banka turpinātu darbu, bija tajā jāiegulda iztrūkums – 100 miljoni latu.
Tad uz skatuves uzrāpās gandrīz tie paši Latvijas finanšu dižgari un paziņoja, ka lētāk esot banku likvidēt, samaksājot garantēto noguldījumu summu – vairāk nekā 300 miljonus latu. Apsveicam! Samaksāt 350 miljonus ir lētāk, nekā iemaksāt 100 miljonus!
Tāpēc nevajag brīnīties, ka ar tādiem finanšu dižgariem Latvija ir, bija un būs visnabadzīgākā Eiropa Savienības valsts.
Tomēr zināma loģika apgalvojumos, ka Krājbanku likvidēt ir lētāk, nekā glābt, ir, jo jautājums ir – uz kā rēķina notiktu izmaksas.
Ja Krājbankā būtu jāiepumpē iztrūkums – 100 miljoni latu, tad šī nauda būtu jāņem no valsts budžeta un 2012. gada valsts budžetā būtu papildus jākonsolidē šāda summa.
Savukārt, ja banku likvidē, tad formāli valsts budžets netiek apdraudēts, jo visas izmaksas var veikt no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda.
Kā zināms, atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam visu veidu noguldījumi ir apdrošināti 100 000 eiro (jeb 70 000 latu) lielumā katrā bankā. Ja, bankai likvidējoties, tās pašu kapitāla un citu līdzekļu nepietiek, tad garantēto noguldījumu izmaksas notiks no Noguldījumu garantiju fonda, kuru veido no noguldījumu piesaistītāju – komercbanku un krājaizdevu sabiedrību – regulārajām iemaksām.
Parex kraha laikā visas bankas saistības tika samaksātas no valsts budžeta, neiesaistot šajā procesā Noguldījumu garantiju fondu.
Fonds netika aiztikts, un 2011. gada trešā ceturkšņa beigās fondā jau bija uzkrāti 149,4 miljoni latu. Tātad, ja Krājbankas garantēto noguldījumu nomaksai ir nepieciešami vairāk nekā 300 miljoni latu, tad fonds paliks pilnīgi tukšs un būs spiests aizņemties vēl aptuveni 200 miljonus latu no Valsts kases. Plānots, ka fonds savus kredītus nomaksās no Krājbankas likvidācijas procesā gūtajiem ienākumiem, kuri ieplūdīs daudzu gadu garumā.
Protams, cik droši ir Krājbankas izsniegtie kredīti, to rādīs laiks, bet vismaz tie kredīti, kas ir izsniegti airBaltic finansēšanai, ja arī jebkad tiks atgūti, tad ļoti, ļoti tālā nākotnē.
Ir jāsecina, ka Noguldījumu garantiju likums ir nepietiekams, jo vienas – Latvijas mērogiem nelielas –bankas maksātnespēja ne tikai iztukšo sausu Noguldījumu garantiju fondu, bet pat ierauj šo struktūru milzīgos parādos.
Cik lielus parādus vispār būs spējīgs samaksāt Noguldījumu garantiju fonds, ja Krājbankas kredītu atmaksa nedos cerētos ienākumus tik ātri?
Noguldījumu garantiju fondu pārvalda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet fonda ienākumi ir gan komercbanku iemaksas, gan procenti no fonda līdzekļu ieguldījumiem. 2010. gadā komercbankas fondā iemaksāja 16 miljonus latu, bet 8 miljoni latu bija procenti no fonda ieguldījumiem. Ja visi fonda aktīvi tiks izmaksāti Krājbankas noguldītājiem, tad fondam vairāk nebūs procentu ienākumu un vienīgie ikgadējie ienākumi būs komercbanku iemaksa. Ja mēs 2010. gada ienākumu lielumu – 16 miljonu gadā – pieņemam kā nākotnes prognozei, tad fonda iespējas ņemt kredītus ierobežo tieši šāds ieņēmumu lielums. Ja Valsts kase aizdos Noguldījumu garantiju fondam trūkstošos līdzekļus par šodienas RIGIBOR likmi (3% gadā 12 mēnešu kredītam), tad, tiklīdz fonds aizņemsies vairāk nekā 533 miljonus latu, fonda ikgadējie ieņēmumi būs nepietiekami kredīta procentu nomaksai.
Ja fonds savu saistību izpildei aizņemsies latus par 5% gadā, tad kritiskais slieksnis, kad fonda ikgadējie ieņēmumi ir nepietiekami kredīta procentu nomaksai, būs 320 miljonu latu lielumā.
Ja Krājbankas kraha rezultātā fonds izmaksā visus krājumus un vēl aizņemsies 200 miljonus latu, tad ir jāsecina, ka Latvijas Noguldījumu garantiju fonds ir izsmelts.
Latvijā vairāk nedrīkst bankrotēt neviena banka.
Krājbankas krahs vienlaikus ir arī Noguldījumu garantiju fonda beigas. Līdz ar to Saeimai un valdībai nekavējoties jāatrod jauns risinājums, kur ņemt līdzekļus valsts garantētās summas izmaksām, ja bankrotēs kaut vai vidēja banka, nemaz jau nerunājot par to, kas iestāsies, ja bankrotēs kāds no banku sektora milžiem. Vienkāršākais risinājums ir nekavējoša apdrošināšanas iemaksu palielināšana vairākas reizes, lai varētu palielināt fonda iespējamo saistību lielumu.
