Publiskā interneta telpa ir spogulis visam, kas ar mums notiek. Tikai kādreiz vajag šo spoguli paspodrināt, lai labāk varētu redzēt kas tajā atainojas un nebūtu jāļauj vaļa sakairinātai fantāzijai.
Izdevniecība "Zinātne" tikko laidusi klajā manu - 80 gadus pēc A. Rolava - no jauna tulkoto I. Kanta "Tīrā prāta kritiku". Tas dažās aprindās izsaucis furoru - atkal plaģiāts, tikai tagad ar atsaucēm. Pilnīgi neadekvāta reakcija. Paskatieties sevī un spogulī vērīgāk. Satraukumā gan nevajadzētu jaukt - kā tas gadījies laikrakstam "Diena" - "Praktiskā prāta kritiku" ar "Tīrā prāta kritiku". Nudien, tas nav viens un tas pats darbs.
Gribu atgādināt, ka savā tulkotāja praksē esmu latviskojis un publicējis L. Feierbaha, vairākus I. Kanta, E. Huserla, M. Vēbera un M. Heidegera darbus. Šobrīd par spīti pret mani vērstajām"raganu medībām", intensīvi strādāju pie K. Rānera grandiozā darba "Ticības pamati" tulkojuma. Jauna terminoloģija, jauni vārdi (kā to monogrāfijā "Translating" (2010), minot arī manu devumu, apraksta Z. Ikere).
Varētu padomāt, ka no saceltā furora labumu tagad gūs visi - oponenti, rakstnieki, studenti, varbūt visa latviešu tauta - sāks pārvērsties par tulkotāju speciālistu tautu. Viss ir kā uz delnas. Nav jāmeklē kaut kur dziļi paslēpti manuskripti. Paņemsim 1931. gadā publicēto A. Rolava tulkoto "Tīrā prāta kritiku" un 2011. gada izdevumu manā atveidojumā. Viss katram ir pieejams. Un uz priekšu! Studēsim Kanta sistēmu, salīdzināsim katru tulkoto teikumu un tad spriedīsim paši, nevis pūlī. Kurš tad grib būt pūļa daļa? Neviens. Tikai kaut kā sanāk. Angļiem ir 7 Kanta "Tīrā prāta kritikas" tulkojumi - daudz kas kopīgs un arī atšķirīgs, un dīvainā kārtā nekāda satraukuma par iespējamo plaģiātu. Krieviem ir 4 mēģinājumi tuvoties Kanta ģēnijam, latviešiem tagad 2, ko nosaka valodas vēsturiskās izmaiņas un jaunu interpretāciju tendences Eiropā un pasaulē. Uz priekšu! Kurš būs trešais Latvijā?
