Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Viedokļi

Par karu nevajag muldēt

Ar krieviem latviešus visvairāk baida paši latvieši. Šad tad ar krieviem latviešus baida krievi. Taču pavisam dīvaini, ja latviešus ar krieviem sāk baidīt Zviedrijas Kara akadēmija. Tā savā pētījumā apcer Krievijas iebrukuma iespējamību Latvijā.

Iespējams, pētījuma oriģinālteksts ir bez vainas, taču tā atstāsts Latvijas medijos vedina domāt, ka Zviedrijas Kara akadēmija nodarbojas ar Krievijas draudu propagandu Baltijā. Tas daudziem rada prieku klaigāt pa visu virtuālo telpu, cik tad minūtēs Krievija Latviju var «noslaucīt». Ja šāda vēsts savā atklāsmē nedz pati rēķinās ar Latvijas drošības politikas kontekstu, nedz vērtē apstākļus, kādos Krievijas invāzija varētu notikt, nedz arī to pavada kāda militārā vai valsts drošības speciālista komentārs, tad to var uzskatīt par informatīvā kara elementu.

Jo šāda informācija vai pusinformācija mēģina mūs pārliecināt, ka mūsu kolektīvās drošības sistēma (dalība NATO, ES) mūsu labā nenostrādās. Tā mēģina mūs pārliecināt, ka, neraugoties uz Latvijas atrašanos atlantiskajā drošības telpā un nerēķinoties ar šīs telpas militāro resursu, Krievija var uzsākt pret šo telpu konvencionālu karu.

Taču, visticamāk, te nav jāmeklē kaut kādi smalki gājieni. Tā ir tikai paviršība, kas rodas tad, kad informācijas apjēga tikusi paralizēta ar šādiem tādiem uz sensacionalitāti pretendējošiem signālvārdiem: «Krievija», «karš», «iebrukums Latvijā». Man tā šķiet stulba un kaitinoša paviršība. Uzrunāts šīs informācijas sakarā, brigādes ģenerālis rezervē Kārlis Krēsliņš Neatkarīgajai teica, ka Zviedrijas Kara akadēmijā šis pētījums varētu būt bijis kāds bakalaura darbs, kurš nejauši noplūdis medijos. Kadetam uzdots teoretizēt – kas būtu, ja būtu. Tikpat labi viņš būtu varējis teoretizēt par to, kas būtu, ja Latvijai uzbruktu no Marsa. «Neredzu nekādu loģiski pamatotu iemeslu tādām prognozēm,» teica Krēsliņa kungs. Pirmkārt, Krievija nevar uzvarēt NATO konvencionālā karā. Spēku samērs nav par labu Krievijai. Otrkārt, Krievijas elite neatļaus tās varai karot ar Rietumiem. Tāpēc, ka Rietumu bankās šī elite glabā ap 500 miljardu dolāru. Turklāt tai Rietumos ir vēl bērni, radi, mājas, jahtas, pilis...

Tik tiešām – kāda jēga Krievijas naudiniekiem apdraudēt savus aktīvus Latvijā? Man šķiet, ka Latvijā šie aktīvi jūtas samērā labi un gadu no gada pieņemas apjomā. Man šķiet – liela daļa no tiem iznesti ārpus Krievijas tieši tādēļ, lai visas olas neatrastos vienā kurvī. Lai pasargātu tos no Krievijas iekšējiem riskiem. Pilnīgi iespējams – Krievijā ir tādi, kas gribētu karot ikvienā situācijā un ar jelkādiem ieročiem. Taču, kamēr nauda to negribēs, diez kas nesanāks un ar atomkaru diez vai varēs panākt pat uzvaru. Pašas Krievijas militārās apcerēs Rietumi (un Latvija tajā skaitā) netiek minēti ne starp galvenajiem draudiem, ne mērķiem. Un arī priekš NATO Krievija nav galvenais drauds. Kārlis Krēsliņš nosauca četrus NATO definētus pamatdraudus: terorisms, kiberriski, energoaizsardzība, klimata pārmaiņas.

Bet ko tad mēs, padzirdējuši, ka Krievijas militāristi lielā skaitā griež zobus tepat aiz robežas? Metīsim pie malas kolektīvo aizsardzību un nodosimies pašaizsardzības uzpumpēšanai? Vai arī šāda informācija nav jāņem galvā tāpat kā kaut kāda buduāra informācija? Kā mēs zināsim, kurā brīdī tā būs jāņem galvā, ja paviršības sekos cita citai? Publiska militārā informācija jau tā mēdz staigāt roku rokā ar dažāda mēroga psihozēm. Lai iztiktu bez dezorientācijas, lai vajadzīgā brīdī katrs zinātu, kā mobilizēties, lai iztiktu bez liekas spriedzes, bailēm un izdevumiem, šāda rakstura informācija būtu sniedzama zināšanai, nevis apčalošanai sagatavotā līmenī.