Saistībā ar Valsts kontroles pārmetumiem par nemākulīgajiem Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi izveidot projekta uzraudzības grupu. Bet citādi viss esot kārtībā un tikai pats radioaktīvais objekts ir pie vainas, ka nelikvidējas.
Gandrīz identisku skaidrojumu sniedz arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas ir projekta (ne)īstenotājs:
«Gan radioaktīvo atkritumu glabātava Radons, gan Salaspils kodolreaktors ir Latvijā unikāli objekti, kas prasa specifiskas zināšanas un nereti arī speciālistu piesaisti no ārvalstīm. Ņemot vērā projektu unikalitāti - īpaši tehnoloģiskā ziņā -, precīzi saplānot būvniecības izmaksas ir sarežģīti.»
Valde paliks amatos
Jāatgādina, šis ir galvenais Valsts kontroles pārmetums - vienam ar otru nesarunājoties, ministrija un meteocentrs pamanījušies aizkavēt reaktora likvidāciju vismaz par diviem gadiem, radot vismaz divu miljonu eiro sadārdzinājumu, kam vēl pieskaitāmas ikgadējās uzturēšanas izmaksas
150 000 eiro apmērā. Neatkarīgā to plašāk aprakstīja 25. maija publikācijā Kodolreaktora likvidācija ir nolaidības paraugdemonstrējums. Turklāt pastāv iespēja, ka pasākuma īstenošanai varētu būt nepieciešams būtiski lielāks papildu finansējums. Šādi zaudējumi un tēriņi liek uzdot jautājumu par amatpersonu atbildību. Meteocentru vada divi cilvēki - valdes priekšsēdētājs Kristaps Treimanis un valdes loceklis Jānis Lapiņš. Neatkarīgā vēlējās saņemt viņu skaidrojumu - vai valde piekrīt revīzijas secinājumiem, un vai tā neplāno atkāpties. Tieša atbilde uz šiem jautājumiem netika sniegta, taču nostāju, ka viss, viņuprāt, ir kārtībā, raksturo šis teikums:
«LVĢMC sev piešķirto finansējumu ir izmantojis atbilstoši mērķim un nav nodarījis zaudējumus valstij.»
Zāli virsū neuzsēs
Arī Vides ministrija negrasās vērtēt savas padotības iestādes panākumus reaktora likvidācijā un tās vadības atbildību. Vienīgās sekas Valsts kontroles atklāsmēm par ministrijas 2017. gada pārskatu ir šādas:
«VARAM ņems vērā Valsts kontroles ieteikumus un izveidos projekta uzraudzības grupu, lai uzlabotu abu projektu vadību un nodrošinātu sekmīgu Salaspils reaktora likvidēšanas procesu.»
Konkursa rezultāti parādījuši, ka naudas būs nepieciešams daudz vairāk, nekā vecos laikos saplānots. Bet ministrija izdomājusi viltību, kā tikt ar to galā: «Lai samazinātu kopējos izdevumus Salaspils kodolreaktora likvidēšanas darbu īstenošanai, VARAM paredz demontēt kodolreaktoru un tā ēku, bet ne demontēt citas būves reaktora teritorijā. Attiecīgi pēc demontāžas darbu veikšanas tiks turpināta teritorijas uzraudzība un radioaktivitātes līmeņa kontrole.» Tā Neatkarīgajai skaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Likvidējot šāda veida riska objektus, ierastā kārtība ir visu nokopt un uzsēt virsū zāli. Taču ministrija pēc būtības izplānojusi radīt degradētu teritoriju. Kaut kādas ēkas būs nograutas, citas pamestas skopai uzturēšanai vai sabrukšanai.
Par laika nogriezni
Meteocentrs skaidrojumā par iestādei nelabvēlīgo revīzijas ziņojumu pamāca: «Valsts kontroles ziņojumā identificētās problēmas ir būtiski skatīt loģiskā secībā jeb laika nogrieznī. Projektu darbi pie abiem radiācijas objektiem ir plānoti un tiek īstenoti secīgi - vispirms nepieciešams izbūvēt jaunu radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertni, bet pēc tam jāveic Salaspils reaktora likvidēšanas pasākumi. Līdz tam abos objektos ir veikti daudzi nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu vajadzīgo drošības līmeni, kā arī izmaiņas objektu statusā.»
Taču te jāatgādina, ka pieminētais «laika nogrieznis», kopš valsts nodarbojas ar reaktora likvidācijas pasākumiem, ilgst jau kopš 2008. gada, un tieši meteocentra pārziņā reaktors ir jau trešo gadu.
Šis ir bīstams radiāciju saturošs objekts pašā Rīgas pievārtē un būtu pelnījis nopietnāku attieksmi. Pagaidām tas nav izpelnījies vietu pat ministrijas mājaslapas aktualitāšu sadaļā.
