Vides apsaimniekošanas koncerns AS "Eco Baltia" šogad un 2024.gadā turpinās attīstību jaunos tirgos, gan lūkojoties pēc jauniem iegādes darījumiem, gan strādājot pie jau nopirkto uzņēmumu mērķu sasniegšanas, kas tika izvirzīti, slēdzot darījumus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Viņš atzīmēja, ka uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir kļūt par līderi ne tikai Baltijas reģionā, bet arī par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā ar labi diversificētu produktu klāstu un reģionālo pārklājumu. Latviju, Lietuvu un Igauniju "Eco Baltia" uzskata par mājas tirgu un jebkurš uzņēmums šajā industrijā ir interesants.
"Diemžēl atkritumu pārstrādes jomā Latvijā nav daudz uzņēmumu, tāpēc vairāk skatāmies uz pārstrādes uzņēmumiem, kas ir tuvāk mūsu eksporta tirgiem. Piemērs ir Čehijā iegādātais poliestera šķiedru ražošanas uzņēmums "TESIL Fibres" - tas atrodas tuvāk Eiropas sirdij un līdz ar to arī tuvāk mūsu gala patērētājiem PET pārstrādē. Viennozīmīgi skaidrs, ka mums ir interesants arī Polijas virziens. Rūpīgi analizējam, kas notiek Polijā, kādi tur ir uzņēmumi, ar ko nodarbojas, kādas varētu būt mūsu sinerģijas iespējas. Arī Lietuvā pārstrādes jomā ir interesanta situācija, un tur ir vairāki uzņēmumi, kurus vērtējam saistībā ar potenciālo ekspansiju Baltijas tirgū," stāstīja Simanovičs.
Runājot par situāciju vides apsaimniekošanas sektorā, Simanovičs norādīja uz to, ka privātajām kompānijām ir grūti konkurēt ar pašvaldību uzņēmumiem, kuri aizņem vismaz trešdaļu Latvijas tirgus.
"Ir dažas pozitīvas tendences jaunizveidotajos novados, par kuru teritoriju apsaimniekošanu tiek sludināti konkursi, bet diemžēl ir virkne novadu, kas administratīvi teritoriālās reformas aizsegā turpina nepamatotu pašvaldību uzņēmumu ekspansiju, bez konkursiem un iepirkumiem pārņemot jaunas teritorijas. Ja salīdzina cenas, kādas ir publiskajos iepirkumos un kādas piedāvā pašvaldības uzņēmumi, tad es teiktu, ka pašvaldības uzņēmumu izplešanās nav ilgtspējīga," pauda "Eco Baltia" vadītājs.
Tostarp Simanovičs minēja, ka bez konkursa pašvaldību uzņēmumi, piemēram, ir sākuši apsaimniekot teritorijas Balvos, Saulkrastos, Tērvetē.
"Manuprāt, Balvu vai Tērvetes gadījumi, kur tikko bez iepirkuma darbu pārņēma pašvaldības kapitālsabiedrības, ir kauna traips Latvijas ekonomikai no konkurences neitralitātes viedokļa. Bet ir arī pašvaldības, kas iet citu ceļu, - saprot, ka viņi nespēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, un tomēr izlemj par labu iepirkumam. Piemērs, te ir Pļaviņu apvienība," minēja Simanovičs.
Pēc "Eco Baltia" vadītāja paustā, par jebkuras teritorijas apsaimniekošanu būtu jāsludina konkursi un jābūt atklātam iepirkumam.
Viņš minēja, ka iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pie šī jautājuma jūtami sāka darbu, bet, mainoties politiskajiem spēkiem un ministram, šis jautājums ir nedaudz atstāts novārtā.
Jautāts par finansējumu uzņēmuma attīstības plāniem, Simanovičs uzsvēra, ka arī turpmāk "Eco Baltia" diversificēs finansējuma avotus, neizslēdzot ne kreditēšanās iespēju, ne jaunu obligāciju emisiju.
Jau vēstīts, ka "Eco Baltia" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 210,79 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 25,47 miljoni eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".
2022.gada septembra vidū "Eco Baltia" meitaskompānija AS "PET Baltija" pabeidza Čehijas poliesteru šķiedru ražotajā "TESIL Fibres" 100% kapitāldaļu iegādes darījumu. Tāpat 2022.gada septembrī "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas uzņēmums Lietuvā "Ecoservice" iegādājās 100% kapitāldaļu šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā "Mano Aplinka Plius". Savukārt 2023.gada janvārī Latvijas vides apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību noslēdza ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmuma "Pilsētas Eko Serviss" iegādes darījumu.
"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" meitassabiedrība Lietuvas "BSGF Salvus" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).
