Augstas inflācijas apstākļos ir redzama satraucoša tendence, pārtikas un citu preču ražotājiem atgriežoties pie pirmreizējā, nevis pārstrādātā materiāla iepakojumos, jo tas ir lētāks, intervijā aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekošanas koncerna "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Tostarp viņš atzīmēja, ka Āzijā pirmreizējo plastmasas iepakojumu izejvielu ražošanā bez ierobežojumiem izmanto arī importēto naftu no Krievijas.
Otra problēma ir tā, ka Āzijā un Tuvajos Austrumos ļoti strauji attīsta PET pudeļu pārstrādi, taču atšķirībā no Eiropas tur nav tik stingras sertifikācijas ražotnēm un darbaspēkam.
"Mums tas prasīja četrus gadus, lai sakārtotu procesus, lai tie atbilstu Eiropas pārtikas iepakojuma izejvielu kvalitātes prasībām, tajā pašā laikā no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas nāk neskaidras kvalitātes granulas. Produkcijas pieplūdums no šīm valstīm ir ļoti jūtams. Ja Eiropā šajā jomā nekas netiks darīts, vai nu vienādojot prasības, vai ieviešot muitas maksājumus, tad Eiropas ražotājiem kopumā būs ļoti grūti konkurēt, ņemot vērā, ka ražošanas izmaksas Eiropā ir krietni augstākas," pauda Simanovičs.
Pēc "Eco Baltia" vadītāja minētā, pagrieziena punkts ir gaidāms 2025.gadā, kad Eiropā iepakojuma ražošanā, visticamāk, būs obligāti jāsāk izmantot otrreizējie materiāli.
"Mēs šobrīd tiešā veidā nepalielinām pudeļu pārstrādes jaudas, neskatoties uz to, ka depozīta sistēma Latvijā ir iedzīvojusies un saņemam arvien vairāk materiāla, bet vairāk fokusējamies tieši uz augstvērtīgāku gala produktu ražošanas jaudu paplašināšanu, lai tie atbilstu visām lielo ražotāju prasībām, atbilstu kvalitātes standartiem un būtu droši pārtikas iepakošanai. Mūsu pudeļu pārstrādes jaudas palielināsies vien nedaudz, bet tieši granulu ražošanas jaudas līdz ar jauno rūpnīcu Olainē būtiski palielināsies, orientējoties uz sagaidāmo Eiropas pieprasījuma kāpumu tuvāko gadu laikā," skaidroja Simanovičs.
Viņš stāstīja, ka "Eco Baltia" pašlaik īsteno apjomīgu grupas uzņēmuma "PET Baltija" investīciju projektu, kas paredz pakāpeniski pārcelt visu rūpnīcu un PET ražošanu no Jelgavas uz jaunu rūpnīcu Olainē, kas būs lielākā PET pārstrādes rūpnīca Ziemeļaustrumu Eiropā. Platība būs vairāk nekā 25 000 kvadrātmetru, tiks izveidotas vairāk nekā 200 darbavietu un ražošanas jauda pārsniegs 50 000 tonnu pārtikas kvalitātes PET granulu gadā.
Šobrīd vēl norit jaunās rūpnīcas būvniecības darbi, un darbs tajā sāksies pakāpeniski, sākot no šā gada vasaras.
Tāpat pašlaik tiek izvērtēts, vai uz ēku Jelgavā, kurā šobrīd ir PET granulu ražotne, būtu ekonomiski pamatoti pārcelt plastmasas pārstrādes rūpnīcu "Nordic Plast". Šī rūpnīca pašlaik atrodas Olainē, bet pēc Simanoviča teiktā, ja Olainē atradīsies gan "Nordic Plast", gan jaunā "PET Baltija" rūpnīca, var rasties problēmas ar darbaspēka piesaisti.
Jau vēstīts, ka "Eco Baltia" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 210,79 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 25,47 miljoni eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".
"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" meitassabiedrība Lietuvas "BSGF Salvus" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).
