Pēc veiksmīgā starta Eiropas Parlamenta vēlēšanās Vienotība pie savas trofeju sienas var pieskrūvēt vēl vienu goda plāksnīti. Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē šis politiskais spēks partiju reitingā apsteidzis mūžseno konkurentu – Saskaņas centru. Eksperti gan lēš, ka šis fenomens nebūs noturīga parādība.
Neoficiālo informāciju par Vienotības panākumiem Neatkarīgajai apstiprināja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Tā tas ir, Vienotība par naga tiesu apsteigusi Saskaņas centru,» saka A. Kaktiņš, bet detalizētāku informāciju sniegt viņam liedzot ar pētījuma pasūtītāju noslēgtais līgums.
Izskaidrot nespēj
Saskaņas centra (SC) valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, jautāts, kā viņš komentētu jau gadiem iesakņojušās statistiskās tradīcijas sagrūšanu, nespēja rast skaidrojumu. «Es nevaru uzminēt, man nekas nenāk prātā. Reitingiem ir tāda īpašība augt un krist,» atteica politiķis.
Savukārt Vienotības partneriem koalīcijā ir savs skaidrojums status quo maiņai. Piemēram, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka SC tagad maksājot par vēlmi gan izdabāt jau ierastajam elektorātam, gan piesaistīt jaunus vēlētājus, sliecoties uz politiskā spektra labējo spārnu. Viņaprāt, par to liecinot arī SC krieviski radikālā flanga deputātes Irinas Cvetkovas lēmums par partijas pamešanu, lai kļūtu par neatkarīgo deputāti tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Arī Ukrainas notikumiem esot sava ietekme uz SC vērtējumu vēlētāja acīs.
«Vēlētājs nevar tikt barots visu laiku ar brīvbiļetēm vai citiem sociāliem labumiem. Cilvēki saprot arī šo politisko kontekstu ar Ukrainas notikumiem,» norādot uz SC neskaidro nostāju šajā jautājumā un saikni ar Krievijas varas partiju, saka G. Bērziņš.
Apvienošanās rezultāts?
Jāatgādina arī, ka Vienotība visu ārkārtas vēlēšanās izveidotās Saeimas sasaukuma laiku cītīgi strādājusi gan pie sākotnēji nepaklausīgās Reformu partijas labāko kadru integrēšanas savās rindās, gan pielabinājusies arī virknei ietekmīgu reģionālo partiju līderiem, ar kuriem izveidoti kopīgi saraksti 12. Saeimas vēlēšanām. Kaut arī bijušo reformistu un tautpartijiešu piesaistīšana labāku vēlēšanu rezultātu dēļ daudzos rada nepatiku pret Vienotību, tomēr nevar noliegt, ka reģionālo līderu kandidēšana vienā sarakstā ar valsti stūrējošo spēku var paplašināt tā elektorātu.
Uz to norāda arī Vienotības domes priekšsēdētāja Sandra Kalniete. «Tie ir ilgtermiņa mērķi. Vienotību izveidoja, apvienojoties trim partijām, vēlāk iekļaujot Reformu partiju un reģionālās partijas. Mēs apzināmies, ka politiskā fragmentācija nenāk Latvijai par labu,» saka politiķe.
Viņa arī secina, ka SC pēdējā laikā, cenšoties pozicionēties kā klasiskiem sociāldemokrātiem, vienlaikus nespējot paust skaidru attieksmi pret Krievijas agresiju Krimā, zināmā mērā sadrupinājis līdzšinējo elektorāta monolītu.
Īslaicīgs efekts
Lai cik patīkami būtu slavēt pārstāvētās partijas sasniegumus un priecāties, ka vēlētājs tos pamana un novērtē, S. Kalniete arī nenoliedz, ka reitingu rezultātus ietekmējuši arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. «Tā ir tā uzvarētāja vilkme, un tas nekad nav ilgstošs efekts. Piemēram, Vācijā politiķu reitingi pacēlušies tās futbola komandas veiksmīgā starta dēļ, jo visiem vēlētājiem ir labs prāts,» reitingus ietekmējošos faktorus min S. Kalniete.
Līdzīgi domā arī Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas līderis Augusts Brigmanis. Viņš uzskata, ka jūnija reitingi, kas veidoti pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lielā mērā ietekmējušies no priekšvēlēšanu aģitācijas perioda dārgākās kampaņas un starp konkurentiem veiksmīgākā snieguma. «Tās ir Eiroparlamenta vēlēšanu atskaņas. Nākamais mēnesis parādīs, cik tā tendence ir noturīga,» pragmatisks ir A. Brigmanis.
«Tas ir pēc vēlēšanām taisīts reitings, bet cilvēkiem patīk būt ar uzvarētājiem, nevis ar zaudētājiem – tā ir uzvaras gravitācija, bet tas ir izteikts īstermiņa faktors. Nebūtu jābrīnās, ja šis reitings samazināsies jau nākamajā mēnesī,» vairāku ekspertu teikto lakoniski pauž politologs Filips Rajevskis.
