Situācija uz Latvijas un Krievijas robežas ir izveidojusies kritiska, jo Krievijas Federālais muitas dienests ieviesa papildu muitas kontroles pasākumus attiecībā uz Latvijas autopārvadātājiem: apstiprinājuma saņemšanu par dokumentācijā norādītā kravu saņēmēja reģistrāciju saņēmēja muitas iestādē, kā arī atpakaļceļā – izbraucot no Krievijas – informāciju par kravas piegādi muitas iestādei.
Tas nozīmē, ka katra fūre var tikt atvērta, daļa kravas izkrauta, iepakojums atvērts un kravas saturs salīdzināts ar dokumentos norādīto. Šīs informācijas pieprasīšanas un saņemšanas process ilgst vairākas dienas, līdz ar to papildu muitas kontroles pasākumu ieviešana ir līdzvērtīga robežas slēgšanai kravas autopārvadājumiem.
Jāteic, ka Latvijas un Krievijas robeža un auto rindas pēdējos piecus gadus ir regulāra informatīvās telpas sastāvdaļa. Šāda vienas transporta apakšnozares problēmas izgaismošana rada ilūziju, ka starptautiskie autokravu pārvadājumi Krievijas virzienā ir svarīgākā Latvijas ekonomiskā izaugsmes problēma, no kuras atkarīga katra Latvijas iedzīvotāja labklājība. Transports tik tiešām ir svarīga un ietekmīga Latvijas tautsaimniecības daļa, kas kopproduktā 2008. gadā kopā ar sakaru nozari deva aptuveni 10% no IKP. Sauszemes transporta daļa IKP 2008. gadā bija aptuveni 5%. Turklāt šajos 5% ietilpst gan pasažieru pārvadājumi, gan kravas pārvadājumi. Kā liecina CSP dati, sauszemes kravas pārvadājumos 2009. gada 3. ceturksnī pēc tonnāžas divas trešdaļas dod dzelzceļš, bet autopārvadājumi tikai trešdaļu. Salīdzinot pārvadātos tonnkilometrus starptautiskos pārvadājumos 2009. gada 3. ceturksnī, dzelzceļa daļa bija 4,4 miljardi tonnkilometru, bet starptautisko autopārvadājumu daļa – 1,3 miljardi tonnkilometru. Trīs ceturtdaļas no starptautiskajiem sauszemes kravu pārvadājumiem nodrošina dzelzceļš un tikai vienu ceturtdaļu sauszemes autopārvadājumi. Turklāt šīgada starptautisko autopārvadājumu daļa ir tuvu pusei no pērnā gada lieluma. 2009. gada 3. ceturksnī tā bija 1,3 miljardi tonnkilometru, bet 2008. gada 3. ceturksnī starptautiskajiem autopārvadājumiem bija 2,6 miljoni tonnkilometru. 2009. gadā visu Latvijas starptautisko autopārvadājumu devums IKP struktūrā būs viena procenta robežās. Tikai šajos starptautiskajos autopārvadājumos ietilpst visi virzieni. Visi! Gan braucieni uz Igauniju un Lietuvu, gan pārvadājumi uz Vāciju, Dāniju un Spāniju, ietilpst arī pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju.
Neapšaubāmi kravu autopārvadājumi Krievijas virzienā ir svarīgi un nozīmīgi tiem cilvēkiem, kas strādā šajā nozarē, un uzņēmumu īpašniekiem. Tomēr nav jāpārspīlē Krievijas virziena ietekme uz visu tautsaimniecību. Krievijas virziena kravu autopārvadājumi ir tikai dažas desmitdaļas procenta no kopējā Latvijas IKP.
Dažu desmitdaļu procentu lomas pārspīlēšana un tieši šīs problēmas pasludināšana par svarīgāko Latvijas transporta un tranzīta problēmu ilgu laiku tika politiski diktēta. Kas vēl labāk raksturos Krievijas naidīgo attieksmi pret Latviju kā kilometriem garas kravas auto rindas, apturot brīvu preču kustību no Latvijas uz Krieviju?
Kas tad 16. decembrī ir noticis uz Latvijas uz Krievijas robežas? Intervijā Latvijas Radio, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups atzina, ka Krievijas rīcība ir daļēji pamatota, bet pieņemtie pasākumi ir neadekvāti lieli.
Krievijas valdība ir nopietni ķērusies pie pelēkās ekonomikas apkarošanas. Šoruden Krievijas drošības struktūras brutāli ieņēma Maskavas galveno kontrabandas un kreisās produkcijas izplatīšanas kanālu tirgu Čerkizovskij. No Krievijas un Pēterburgas centra uz nomalēm ir atspiesti vēl pirms dažiem gadiem tik ierastie pirātiskās produkcijas tirgoņi. Kampaņas pret pelēko ekonomiku un kontrabandu notiek ne tikai vietās, kur šī produkcija tiek pārdota gala lietotājiem, bet arī uz Krievijas robežām. Viens no kontrabandas ienākšanas kanāliem ir pārvadājumi, kad krava ienāk Krievijā, šķērsojot robežu atvieglotā režīmā, bet pēc tam Krievijas teritorijā krava pazūd – neatmuitota un nenomaksājot nodokļus. Pēc tam gan nenomaksātos nodokļus piedzen no autopārvadātāja, bet, ja tas neizdodas, nodokļu parādus nomaksā autopārvadātāju asociācija. Krievijas varas struktūrām ir aizdomas, ka pazudušās kravas šķērso robežu, bet papīros ir norādīta pilnīgi cita krava, tāda, kurai ir zema muitas vērtība. Patiesībā fūrē ir cita krava, kuras vērtība ir desmitiem reižu augstāka, un kravas tieši tāpēc pazūd un nesasniedz oficiālo adresātu.
Latvijas Ārlietu ministrija pa diplomātiskiem kanāliem jau ļoti laikus saņēma brīdinājumus no Krievijas Federālā muitas dienesta, ka gadījumā, ja Latvijas pārvadātāju kravas turpinās pazust, pret Latvijas pārvadātājiem tiks piemēroti papildu muitas kontroles
pasākumi.
Krievija laikus aicināja Latviju sākt pelēkās ekonomikas apkarošanu, nevis tvarstot kartupeļu tirgotājus, bet apturot kontrabandistus, kas operē ar desmitiem un simtiem miljonu vērtu preču plūsmu. Diemžēl Latvijai nav laika, lai nodarbotos ar starptautisko bandītu perēkļu iznīcināšanu Latvijas teritorijā. Ģenerālprokurors interesējas tikai par biznesa grupu konfliktu risināšanu, izmantojot prokurorus un kriminālprocesus, valdība ārpus starptautiskā aizdevuma miljoniem ekonomiku vairs nesaskata.
Krievijas rīcība nav adekvāta Latvijas autopārvadātāju nodarījumam, jo sodīti tiek visi – arī tie, kas nekādas blēdības nekad nav veikuši. Taču kā lai citas valstis piedabū Latvijas valdību un prokurorus beidzot likvidēt starptautisko kontrabandas perēkli Latvijas teritorijā? Diemžēl Krievijas piemēram var sekot arī citas valstis, kuru ekonomikai Latvijas pelēkās ekonomikas megadarboņi nodara ievērojamus zaudējumus.
