Ja Satversmes tiesa turpinās tikpat konsekventi lemt par valdības un Saeimas lēmumiem par iekšējo devalvāciju, tad nākamajos divos gados būs kārtējo reizi jākonsolidē nevis finanšu ministra Einara Repšes piesolītie 700 miljoni latu, bet daudz vairāk nekā 1 miljards latu.
Atcerēsimies, ka Latvijas ekonomikas defektu (mēs ilgstoši importējām daudz vairāk plaša patēriņa preču nekā spējām par tām samaksāt ar kopējo eksportu) var noregulēt divos veidos: samazinot lata vērtību pret citām valūtām (devalvējot latu) vai nemainīt lata vērību, bet samazinot visus patēriņa izdevumus, tostarp tiesnešu un darbaļaužu algas, pabalstus un pensijas par devalvācijas procentu (iekšējā devalvācija).
Latvijas un Baltijas izvēle nedevalvēt nacionālās valūtas uz pasaules fona izskatās visai dīvaina. Valstis, kas ļāva valūtai devalvēties (Lielbritānija, Polija, Zviedrija u.c.), no krīzes izspruka, vai krīze tajās noritēja daudz maigākās formās nekā Latvijā. Savukārt piemēru, kad tika veikta efektīga iekšējā devalvācija, ir gaužām maz.
Kāpēc lielākā daļa valstu, sākoties krīzei, neizvēlējās Latvijas izmantoto ceļu – iekšējo devalvāciju?
Atbildi uz šo jautājumu mēs lēnām sākam saņemt Satversmes tiesas spriedumu izskatā.
Lai veiktu iekšēju devalvāciju, ir nepieciešams, lai tiktu pārskatīti praktiski visi (gan privātie, gan valsts) līgumi (likumi), kas skar patēriņa izmaksas. Ja notiek devalvācija, ja nacionālās valūtas vērtība samazinās pret citām valūtām, tad visi līgumi paliek spēkā. Lielbritānijā visi līgumi (likumi) par algām, pabalstiem un pensijām britu mārciņās ir spēkā, lai gan mārciņa pret dolāru zaudējusi trešo daļu no iepriekšējās vērtības. Arī Lielbritānijas valdībai, lai pildītu savas saistības britu mārciņās, vajag par trešdaļu mazākus valūtas ieņēmumus. Tas pats attiektos uz Latviju. Ja Latvijas Banka ļautu latam brīvi svārstīties 15% robežās un tirgus latu novērtētu par 15% zemāk, nekā tas ir tagad, tad pabalstu un pensiju izmaksām būtu jāaizņemas tieši par 15% mazāka summa gan no Starptautiskā valūtas fonda, gan no Eiropas Komisijas. Tā ir elementāra matemātika.
Devalvēta valūta zaudē savu vērtību pret citām valūtām, bet visas iekšējās saistības paliek šajā nu jau valūtā!!!
Iekšējā devalvācija ir efektīva tikai tad, ja visas puses labprātīgi piekrīt mainīt noteikumus. Protams, arī tad, ja valsts vara visiem nelikumīgi uzspiež jaunus noteikumus un neviens neprotestē.
Tiklīdz kāda grupa pieprasa, lai tiktu ievēroti tiesiskas valsts principi, iekšējā devalvācija izbeidzas. Latvijā process ir sācies. Satversmes tiesa vispirms atcēla samazinātās pensijas, tagad atcēla tiesnešu algu samazinājumus. Tas ir tikai sākums, nākamie rindā stāv izdienas pensiju samazinājumi, priekšlaicīgas pensionēšanās pensiju samazinājumi utt.
Vadoties pēc analoģijas, Satversmes tiesai būs jālemj līdzīgi arī daudzajās nākamajās lietās, un budžeta konsolidācijas skaitlis trauksies uz 1 miljarda latu līmeni un pārsniegs to. Iekšējā devalvācija ir efektīva tad, ja visi tai labprātīgi piekrīt. Tagad sāksies netaisnīga un neproporcionāla sadale. Pieņemsim, ka visiem Latvijā ir jādevalvē ienākumi par 15% , bet Satversmes tiesa pusei iedzīvotāju (tiesneši, deputāti, pensionāri u.c.) atļauj ienākumus nedevalvēt, tad pārējiem, lai panāktu to pašu ekonomisko efektu (glābtu lata stabilitāti), ir savi patēriņa ienākumi jādevalvē par 30%!!! Tā ir elementāra matemātika.
Tad kāpēc Latvija izvēlējās ceļu, kuru noraida lielākā daļa attīstīto valstu?
Kāpēc Latvijas likumdošanas sistēmā ir tik izteikts banku protekcionisms?
Viena no atbildēm – galvenie lēmumu pieņēmēji, Latvijas Bankas vadību un pelēkos kardinālus ieskaitot, ir parādos līdz ausīm un pilnīgi atkarīgi no banku sektora žēlastības. Solis pa labi, vai solis pa kreisi – un atņems visu. Gan lēmumu pieņēmēji, gan pelēkie kardināli, kas alkatīgi iesaistījās spekulācijās ar nekustamo īpašumu, faktiski ir bankrotējuši un rīkojas kā banku vergi.
Latvijā ir demokrātiski jāpanāk tāda varas ešelona nomaiņa, lai valsts vadība būtu tādu cilvēku rokas, kas realizētu līdzsvarotu politiku, neuzbarojot vienu biznesa segmentu uz citu biznesa sektoru iznīcināšanas rēķina.
