Manas bērnības laikā Latgales priekšpilsētā bija tipiska aina, kad agrā rītā kaimiņš meklēja kādu, kas varētu aizdot piecīti, lai sāktu "jaunu dzīvi".
Kaimiņš bija alkoholiķis. Viņam piecītis bija vajadzīgs, tikai lai salāpītos. Pilnīgi nodzēries alkoholiķis paģiru sāpēs kļuva tik daiļrunīgs, ka dažreiz spēja pārliecināt pat kaimiņienes, kas pazina šo plenci desmitiem gadu. Stāsti par jaunas, daudz labākas dzīves sākumu un asaru pielieta nožēla par iepriekšējo periodu laiku pa laikam aizkustināja jūtīgāko kaimiņieņu sirdis. Tomēr "jaunā dzīve" noslēdzās ar kārtējo degvīna pudeles pirkumu un turpinājās ar jauna piecīša meklējumiem nākamajā rītā solot un raudot.
Alkoholiķa tieksme saņemt kārtējo narkotiku devu ir līdzīga Latvijas varas augšgala uzvedībai šogad. Ļaudis, kas kā vienots kopums ir piesmējuši šo valsti, tagad sola sākt jaunu dzīvi, ja tiks aizdots kārtējais piecītis.
Vispretrunīgākās izjūtas tagad ir tiem, kas bija un ir vislielākie Latvijas patrioti, tiem, kas izsāpēja šo valsti visus padomju okupācijas gadus, tiem, kas vēlas Latviju būvēt stipru, daiļu un varenu. Tie tagad līdzīgi igauņu paraugam būtu gatavi ne tikai maksāt visus noteiktos nodokļus un pieciest samazinājumus, bet pat katru mēnesi vienkārši tāpat ziedot naudu Latvijai.
Ir tikai viena problēma. Katrs ar tīru sirdi ziedotais lats, nonākot politiskās kliķes rokās, tūdaļ aizplūdīs, lai maksātu procentus Parex bankas bijušajiem īpašniekiem. Patriotu ziedotais lats tūdaļ tiks izlietots, lai pagūtu īstenot korupcijas cauraustu bezjēdzīgi dārgu iepirkumu, par kuru komisijas procenti jau ir sadalīti starp politiskās kliķes līderiem utt.
Turklāt, jo vairāk tu ziedosies, jo vairāk ikviens no mums atteiksies, jo jautrākas kļūs politiskā biznesa orģijas, jo bagātāk tiks klāti galdi tiem, kas šo valsti ir izzaguši un turpina zagt pat tagad. Katrs santīms, kas nonāk valsts kasē, ir atbalsts izzadzēju kliķei.
Šī ir smaga izšķiršanās – jo, pārtraucot maksāt nodokļus un atbalstīt valsti, mēs riskējam pazaudēt Latviju.
Kur ir izeja? Viena iespēja ir – tomēr pieļaut valsts bankrotu!
Jā, valsts bankrots ir šoks un milzīgas sāpes visiem, bet tad nevarētu nesodīt vai nepieprast reālu atbildību no tiem, kas rullēja šo valsti pēdējos 10 gadus. Valsts bankrots būtu liktenīgs varas kliķei. Tai kliķei, kas Latviju ir pārvērtusi par ārvalstu kapitāla koloniju. Valūtas fonda kredīti izglāba valdību no bankrota un vienlaikus glābj pašreizējo varas kliķi no soda un atmaksas.
Iespējams, valsts bankrots izglābtu Latviju. Tāds nebankrots, kādu to iezīmē Starptautiskā valūtas fonda uzspiestā politika, nozīmē bankrotu uzņēmumu tūkstošiem un pilnīgu maksātnespēju desmitiem tūkstošu iedzīvotāju.
Arvien vairāk ļaužu aptver, ka pašreizējais virziens ir strupceļš. Pat varas partiju zemākajā līmenī tiek apspriests variants – pieļaut valsts maksātnespēju un sākt attīstību no nulles un nesekojot nereālajām Vašingtonas onkuļu shēmām. Īpaši tāpēc, ka valsts galvenie kreditori ir ārvalstu finanšu institūcijas, bet vietējie nav valstij aizdevuši. Latvijas bankrota gadījumā iedzīvotājiem nav obligāciju, kuras tie varētu pazaudēt. Savulaik Latvijas banku lobijs panāca faktisku aizliegumu Latvijas iedzīvotājiem aizdot naudu valstij bez banku starpniecības, lai valsts obligāciju procentu ienākumi būtu kā komercbanku monopols. Tagad atklājas, ka lielum lielai iedzīvotāju daļai valsts bankrots neradīs tiešus zaudējumus, jo iedzīvotāji savu drošības spilvenu (eiro uzkrājumi nebaltai dienai utt.) lielākoties vairs nesaista ar šo valsti.
To, ka šādas idejas sāk virmot gaisā, ir pamanījuši arī Starptautiskajā valūtas fondā. Jo viens no vienošanās slepenajiem punktiem paredz, ka valdībai iekšējā tirgū ir jāaizņemas 400 miljonu. Šī prasības izpilde nozīmētu, ka gadījumā, ja pie varas tiktu kāda radikāla kustība, kas izbeigtu koalīcijas kapitulantu politiku, valsts maksātnespējas pieļaušanas gadījumā ciestu ne tikai starptautiskie aizdevēji, bet arī vietējie ļaudis.
Lai īstenotu jaunās prasības un samazinātu valūtas fondam netīkamo politisko risku, ir jāpiedabū ļaudis aizdot valdībai. Mehānisms, kā piespiest cilvēkus aizdot valdībai, ir elementārs. Jau ar nākamo gadu ienākumi no depozītu procentiem tiks aplikti ar ienākuma nodokli. Atliek tikai noteikt, ka ienākumi no Latvijas valsts obligāciju procentiem netiek aplikti ar nodokļiem, un ļaudis būs spiesti aizdot valdībai. Tikai tas ir tieši tāpat kā aizdot naudu alkoholiķim, kurš paģiru slāpēs sola sākt jaunu dzīvi.
