Laikā, kad vēl divas nedēļas valdošajām partijām ir jāsniedz optimistiskas ziņas un valdošo partiju politiķi runā par piesardzīgu atlabšanas sākumu, daudzus vienkārši šokēja ziņa, ka 2010. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā.
Vēl pirms divām nedēļām, fanfarām skanot, valdības partiju politiķi apsveica reģistrētā bezdarba statistiku, kas pēc ilgāka laika bija atsākusi samazināšanās tendenci.
Tiesa, politiķi un komentētāji analizēja nevis darba meklētāju statistiku, bet gan ļoti viltīgu rādītāju – reģistrēto bezdarbu. Ja cilvēks nav reģistrējies vai kaut kādu apstākļu dēļ netiek reģistrēts, tad viņš nav iekļauts skaitļos un netiek uzskatīts par bezdarbnieku. CSP dati par darba meklētāju skaitu optimismu neuzrādīja. Pat vairāk – 2010. gada pirmajā ceturksnī kopējais darba meklētājus skaits bija 235 tūkstoši, bet otrajā ceturksnī 226 tūkstoši cilvēku, kas salīdzinājumā ar 2008. gada skaitļiem (75–80 tūkstoši) ne ko labu neliecina.
Savukārt ar nodarbināto skaitu Latvija ir galīgā tintē.
Kā liecina Eurostat dati, nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija par 6,7% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vislielākais kritums Eiropas Savienībā. Tikpat liels nodarbināto skaita samazinājums bija Lietuvā, bet nedaudz mazāks Bulgārijā (6,4%) un Igaunijā (5,6%).
Jā, tik tiešām, arī pēc CSP datiem, 2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 916 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam 2008. gada 1. ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 1,137 miljoni cilvēku. Kas ir noticis ar Latvijas nodarbinātajiem? Divu gadu laikā izkūpējušas 220 000 darba vietu. Vispirms, lai saprastu tendences darba tirgū, pareizi būtu aplūkot darba meklētāju un nodarbināto kopējo skaitu. Darba meklētāju un nodarbināto kopskaits Latvijā ļoti ilgstoši bija tikpat kā nemainīgs, līdz 2009. gada vidum tas svārstījās starp 1,20 un 1,21 miljonu cilvēku. Ievērojams strādājošo un darba meklētāju kopskaita sarukums sākās tikai 2009. gada trešajā ceturksnī. Tad strādājošo un darba meklētāju kopskaits momentā samazinājās par aptuveni 40 tūkstošiem, pēc tam stabilizējās ap 1,16 miljoniem. No vienas puses, to varētu skaidrot tā, ka tieši 2009. gada jūlijā un augustā 40 000 strādājošo momentā sakāpa lidmašīnās un aizlidoja uz Dublinu vai Oslo, lai turpmāk strādātu tur. Vai arī 40 000 strādājošo uzreiz pameta legālās darbavietas, un tagad viņi ir nodarbināti pilnīgi nelegāli – pelēkajā sektorā.
Mēģināsim saprast, kas notika starp 2009. gada otro un trešo ceturksni? 2009. gada vidū valdība radikāli mainīja noteikumus par strādājošo pensionāru nodokļiem(70% pensijas samazinājums). Pensionāru atbilde bija masveida darba uzteikumi. 2010. gada trešā ceturkšņa straujās pārmaiņas atspoguļoja finanšu represijas pret pensionāriem. Straujas izmaiņas notika tikai vasaras vidū, un no tā laika darba meklētāju un nodarbināto kopējais skaits ir stabilizējies 1,16 miljonu lielumā.
Tas, ko tagad var novērot Eiropas Savienības statistikā, ir nevis masveida aizbraukšana, bet gan pensionāru padzīšana no tādām darba vietām, kuras citi darba meklētāji neiekāroja. Vienkārši statistikā tagad izzīmējas valdības pagājušā gadā piekoptā politika, bet ar viena gada nobīdi. Visticamāk, 2010. gada trešā ceturkšņa strādājošo skaits Latvijā pret 2009. gadu jau nebūs Eiropas rekords, jo tas tiks rēķināts attiecībā pret laiku, kad pensionāri savas darba vietas jau bija pametuši.
Tomēr šim stāstam ir vēl viena morāle.
Padzenot pensionārus no darba vietām, kurās tie piepelnījās, valdība neuzlaboja bezdarba rādītājus. Ilgstošais bezdarbs Latvijā turpina pieaugt. Par Latvijas vissmagāko problēmu kļūst ilgstošie bezdarbnieki, kas ir bez darba gadu un ilgāk. To skaits jau sasniedzis 100 000 cilvēku. Savukārt to ļaužu skaits, kas bez darba ir jau divus gadus un vairāk, pārsniedz 35 tūkstošus, un šādu darba meklētāju skaits ceturkšņa laikā pieauga par 10 000 cilvēku.
Pērnā gada represijas pret pensionāriem nedeva valdībai nekādu naudas ietaupījumu. Satversmes tiesa sprieda atmaksāt visus nelikumīgos ieturējumus no pensijām. Pat vairāk – pērnā gada represijas pret pensionāriem izstūma desmitiem tūkstošu pensionāru no darba tirgus un, visticamāk, piespieda šo cilvēkus iesaistīties nelegālajā nodarbinātībā, kas deva milzīgu grūdienu pelēkās ekonomikas īpatsvara pieaugumam. Vienlaikus ievērojami samazinājās valsts ienākumi no nodokļiem, kas līdz 2009. gada vidum tika maksāti no pensionāru algām.
Līdz ar to jāsecina, ka 2009. gada pensionāru represijas tagad dara kaunu Latvijai Eiropas statistikā, turklāt šie lēmumi radīja būtisku triecienu Latvijas legālajai ekonomikai kopumā.
